Fotoreportāža: degunspindeļu izpēte Latvijā

Fotogrāfiju autori: D.Teļnovs (foto 1-25), R.Matrozis (foto 26, 27)

 

2008. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība īsteno zinātniski-pētniecisko projektu par degunspindeļu (Diptera: Oestridae) sastopamību, ekoloģiju un potenciālo bīstamību cilvēka veselībai.

 Pētījumu laikā tiek aktīvi pielietotas dažādas degunspindeļu ķeršanas iekārtas.

1-3. saliekamais brieža makets ir pasaulē vienīgā šāda veida degunspindeļu imago un kāpuru ķeršanas lamata. Makets ir izgatavots dabiskā lielumā un tā proporcijas ir maksimāli tuvas ziemeļbrieža ķermeņa formai un krāsojumam. Makets ir viegli izjaucams un pārvadājams ar vieglo automašīnu.

4. maketa uzstādīšana priežu meža malā – vairumā autohtono degunspindeļu sugu koncentrēšanas biotopā.

5-7. maketa iekšpusē ir iebūvēts termoss. Termosā tiek ievietoti daži kilogrami sausā ledus. Iztvaikojot, sausais ledus izdala CO2, kas savukārt tiek izvadīts ārā no maketa pa īpašām caurulītēm.

8. makets ir aprīkots ar „pret-vandāļu aizsardzību”- neviens neriskēs apsēsties tam virsū!

9-10. makets izskatās ļoti dabiski.

11-12. apkārtējo iedzīvotāju un meža apmeklētāju drošībai ap maketu ir uzstādīts nožogojums ar brīdinošiem uzrakstiem.

13. īpašā vietā atrodas arī briežu urīna ekstrakts, kas darbojas, kā degunspindeļu mātīšu spēcīgs atraktants, tās pievilinot pat no 30-40 km liela attāluma!

14. savukārt jau atrodot upuri, degunspindeļu mātīte turpmāk orientējas pēc CO2 un „izspļauj” olas vai kāpurus upurdzīvnieka mutē vai acīs (atkarībā no sugas). Maketam deguna dobuma vietā ir uzstādītas ķeramierīces ar speciālo režģīti, kas neļaus degunspindeļu kāpuriem paslēpties maketa iekšienē un atvieglos to atrašanu.

15-16. kāpuru ķeramierīču pārbaude.

17. „malaise” tipa lamatas uzstādīšana degunspindeļu ķēršanai.

18-21. pētījumu laikā tiek plaši pielietota „miglošanas” metode (no angļu val. „fogging method”), apstrādājot koku un krūmu stāvu ar īpašām ķimikālijām, kas uz neilgu laiku paralīzē visus bezmugurkaulniekus, kas savukārt nokrīt zemē uz iepriekš sagatavotā auduma un tos iespējams viegli savākt.

22. projekta laikā tika novērota dzeltenā laupītājmuša (Laphria flava), Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta suga.

23-27. tiek aktīvi pielietotas arī dažādas konstruksijas logu lamatas (no angļu „window trap”). Konkrētā gadījumā – franču ražojuma „Polytrap” ar antifrīzu, kā materiāla konservēšanas šķidrumu.