|
|
|
Kas sīkiemi putniņiem Mežā kāra šūpuliti? Priede, egle, ta pakāra, Vēja māte šūpotāja. Puteniņ, puteniņ, Kas tavā mādziņā? Trīs zirniši, trīs pupiņas, Trīs mazie vaguliši. Tu, dzenīti, skaists putniņ'i, Kam tu koši nedziedāji? -Ko, nelaime, es dziedašu, Prauli vien vēderā. Visi putni šai zemē, Lakstīgalas vien nebija; Tad atnāca lakstīgala, Kad ozolam lapas plauka. Visi putni skaiški dzied, Ūbelite rūcin rūca, Ūbelite rūcin rūca, Tij dziedāt nemācēja. L.t.dz. |
|
|
baac kaapeec es newaru uzspiest DZIIWNIEKI??????? suudiigi:( |
| 28, 2005, 15:55 | signe dzene |
|
* Answers and Comments |
|
Vai Tu nevarētu pateikt, kurā lapā tas gadījās? Un ko īsti Tu domāji ar „newaru uzspiest”? |
| 28, 2005, 18:39 | Zirneklītis |
|
|
| 30, 2005, 2:36 | Zirneklītis |
|
kaapeec neko nevaru atrast par dabas aizsardziibu, kur skaidri un gaishi vis ir pateikts:( |
|
Tumsa un migla pasauli sedz .. |
| 31, 2006, 10:06 | Weidenbaums |
|
|
| 31, 2006, 10:07 | Zirneklītis |
|
|
Man ļoti patīk dzīvnieki,jo meži un pļavas nebūtu tik krāšņas bez šiem burvīgajiem dzīvniekiem.Pasaulē cilvēki nesaprot to svarīgumu un jaukumu, jo viņi tos izmedī.Es jums novēlu daudz laimes un pacietības dzīvnieku aizsargāšanā. |
|
| Answers and Comments |
|
|
|
|
| 28, 2005, 5:09 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Pilnīgi droši zināms, ka murkšķis nav zilonis  |
|
un zirneklis arī nav zilonis, to es arī zinu, paldies  un kā ir pareizi - baidaks vai baibaks? |
|
„ Stepes murkšķi jeb baibaki, kas iedzīvojušies Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā, visticamāk, Latvijā neizplatīsies, pieļāva Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka. Tomēr šo dzīvnieku parādīšanās ir jāuztver nopietni, jo jaunu sugu introdukcija Latvijā ir dabas piesārņošana, uzskata speciālists. Izbēgušie murkšķi ir viena ģimene, tāpēc to vairošanās dabiski tiks ierobežota. Murkšķu dabiskie ienaidnieki Latvijā varētu būt vilki, lapsas, jenoti, lūši un ērgļi. ..”
(LETA 2004. gada 30. maijs) Šogad par šiem nekas laikam netika dzirdēts. |
| 25, 2005, 10:01 | Zirneklītis |
|
paldies. bet kā var atšķirt murkšķi no bebra? tie ir ļoti līdzīgi (redzeju zoodārzā). vai tie ir tuvi radinieki? |
|
Stepes murkšķis (baibaks) – Marmota bobak – ir ticis, tāpat kā bebrs ( Castor fiber), iedalīts grauzēju kārtā ( Rodentia). Te arī viņu radniecība, zinātniekuprāt, beidzas, jo vienam, bebra kungam, pašam sava, bebru dzimta ( Castoridae), bet murkšķis ievietots vāveru dzimtā ( Sciuridae). Īsumā – murkšķis ir aptaukojusies vāvere, kas vairs nevar uztrausties kokā, tādēļ rok alas . |
| 25, 2005, 10:25 | Zirneklītis |
|
|
Ja esi strādīgs kā bite, viltīgs kā lapsa, noguris vakarā kā suns, tad aizej pie veterinārārsta! ... varbūt esi ēzelis... |
| 25, 2005, 9:31 | Dzīves apbružātais |
|
| Answers and Comments |
|
|
|
DNS = dezoksiribonukleīnskābe. DNS atrodas katrā šūnā un nosaka šīs šūna attīstību, bet, tanī pašā laikā, katras šūnas DNS ir visa organisma ģenētiskās informācijas glabātāja un nosaka organismu attīstību. |
| 25, 2005, 8:57 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Ar to, ka tie ir dažādi šūnu kodolu dalīšanās veidi. - Mitoze – šūnu kodola dalīšanās process, kas raksturīgs eikariotu somatiskajām šūnām. Mitozes rezultātā izveidojas divi meitkodoli, kas katrs saņēmis tādu pašu hromosomu skaitu, kāds bijis mātkodolā.
- Mejoze (reduktīvā dalīšanās) – šūnu kodolu divpakāpju dalīšanās, kuras rezultātā divreiz samazinās hromosomu skaits. Tās rezultātā dzīvniekiem izveidojas gametas, bet augiem - sporas.
|
| 25, 2005, 9:04 | Zirneklītis |
|
|
|
|
|
| 25, 2005, 9:17 | Zirneklītis |
|
|
man ir akvārijs es gribētu uzināt kā tikt vaļā no gliemežiem. |
| 23, 2005, 16:49 | Liene Eglīte. |
|
| * Answers and Comments |
|
Uztaisot akvārījā sestdienas talku, nomainot ūdenu un substrātu, nomazgājot augus un akvārija sienas. |
| 25, 2005, 9:26 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Pārliecināji, gribu, sūti šurp |
| 21, 2005, 20:05 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Mums nav, bet Dainuskapī var atrast tautas dziesmas: Neba jau visas tās dziesmas par pupām, zirņiem un āboliņu, bet pieminēti šie ir gan, ja ne pamatvariantā, tad kādā no versijām. Protams, vari mēģināt izveidot savus atlasīšanas nosacījumus: http://www.dainuskapis.lv/help.php Kādreiz bija serveris, kurā bija atrodami tautas ticējumi. Šovakar, diemžēl, viņš nevēlas ne ar vienu runāt  (http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/index.htm). Toties strādā http://www.ailab.lv/ticejumi/ : Mīklas laikam nāksies meklēt grāmatās. Ja atrodi, atsūti, lai citi arī var palasīties. |
| 20, 2005, 16:56 | Zirneklītis |
|
Ak, jā, vēl jau ir amoliņš un dāboliņš: |
|
 Biblotekaa ir it visss |
| 20, 2005, 18:28 | zaneeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee |
|
| kas ir e-pasts |
|
|
|
Parazītisko tārpu attīstība atkarīga no saimnieka organisma. Ja ola nenonāk vajadzīgajā saimniekā, tārps nevar attīstīties. Ja olu ir daudz, pastāv lielāka iespēja, ka vismaz dažas no tām kļūs par vairoties spējīgiem tārpiem. Auglība ir iedzimta īpašība un tiek pārmantota arī nākošajās paaudzēs. |
|
|
|
|
Viendienīte ... brokastis, pusdienas un vakariņas ... |
| 16, 2005, 19:00 | Džekijs Nazis |
|
Nav taisnība. Pieaugušie īpatņi barību vispār neuzņem. Un dzīves ilgums pieaugušajiem arī ir kāds nu kurai sugai – no pāris stundām līdz kādām desmit dienām. Savukārt viendienīšu kāpuri ieturas kārtīgi. Galu galā – šiem taču jāaug un jāpārtop par lidoņiem. |
| 17, 2005, 8:24 | Nopietnais Zirneklītis |
|
Pareizā atbilde esot ērce. Tai ir divas nimfas stadijas. Lai varētu augt un attīstīties, mazajai nimfai jāpieķeras un jāpiesūcas, tad tā var izaugt un kļūt par otro nimfas stadiju. Pēdējai jāatkārto vēlreiz to pašu, tikai tad tā rezultātā kļūst par pieaugušu ērci. Tātad - trīsreiz mūžā ... Starp citu - jautājums no skolēnu bioloģijas olimpiādes ... Ja tā filozofiski vērtē, tad, protams, kāpura nodzīvoto laiku varētu pieskaitīt ērces mūžam. Bet labi, ka zinātniskā valodā vārdu 'mūžs' neattiecina uz dzīvniekiem. Morāle - olimpiādē jābūt uz visu gatavam! |
| 17, 2005, 13:56 | Zinātnieks |
|
|
Kā sauc Latvijas vislielāko gliemezi? Un cik liels ir pasaules vislielākais gliemezis? Vai lieli gliemeži pārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži? |
|
| * Answers and Comments |
|
Latvijā lielākais gliemezis ir parka vīngliemezis Helix pomatia. To noteikti visi ir redzējuši un pazīst, čaulas augstums ap 4,5 cm. Taču pēc pēdas garuma lielāks ir milzu kailgliemezis, izstiepjoties tas sasniedz 15 cm un lielāku garumu. Kailgliemeži parasti pārvietojas ātrāk nekā čaulgliemeži, jo tiem nav jānes līdzi čaulas svaru. Lielāki gliemeži nepārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži. Gliemeža pārvietošanās ātrums atkarīgs no gļotu slāņa un pēdas muskuļu kustībām. Lielākam gliemezim vajag vairāk gļotu un aktīvāku muskuļu darbību, jo tas ir smagāks nekā mazs gliemezis. Bet dažādām sugām ir dažādas īpatnības, tāpēc nevar vienmēr tā salīdzināt. Liels četrkājains dzīvnieks var noskriet mazāku četrkājainu dzīvnieku, bet gliemezis pārvietojas it kā stumjot sevi uz priekšu pa paša izdalītajām gļotām. Bez tām tas nespētu savu ķermeni pārvietot. Pasaulē lielākais gliemezis ir milzu sīrings, tā čaulas augstums pārsniedz 70 cm, tas ir okeānu iemītnieks. |
| 16, 2005, 18:02 | Mudīte Rudzīte |
|
Paldies, es esmu pilnīgi laimīga par šo izsmeļošo informāciju par gliemežiem !!! |
|
|
No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole? no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)? jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus? kāpēc smilšvabole ir raiba? kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā? cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija? šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam. |
| 16, 2005, 11:37 | Toms un Džerijs |
|
| * Answers and Comments |
|
Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā. Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras. Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas. Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc |
|
Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm : ) : ) |
| 16, 2005, 17:53 | Toms un Dzerijs |
|
|
|
|
|
| 14, 2005, 14:03 | Zirneklītis |
|
Man arī grbētos par majaslapām kurās ir rakstīts ... |
|
| kikinshteins at e-apollo.lv |
| Continue here -» ... |
|
Vai vareetu dabuut informaaaciju kaut ko siikaak par kaada no latvijaa sastopamajaam sliekaam. |
|
| * Answers and Comments |
|
Bibliotekās var meklēt grāmatas par Latvijas dzīvniekiem, par mazsaru tārpiem, par bioloģisko lauksaimniecību. |
See also:
Another message ( 7, 2004, 18:24) |
| 10, 2005, 21:24 | Zirneklītis |
|
Ja gribi ko sīkāk zināt, tad uzdod konkrētus jautājumus. |
|
|
|
|
Pagaidam materiālu nav daudz : |
| 8, 2005, 20:02 | Zirneklītis |
|
|
|
|
|
| 7, 2005, 21:57 | Zirneklītis |
|
|
labvakarman ir jaraksta referats par augu elpošanas īpatnībām gribeju pajautat vai jusu majaslapa varetu kaut ko man noderigu atrast??? |
| 6, 2005, 17:05 | kristine...... |
|
| * Answers and Comments |
|
|
| 7, 2005, 13:06 | Zirneklītis |
|
|
labdien. Man jaraksta bakalaurs par aslapju floksu pavairosanu atkariba no spaudenu sprausanas laika. Man patreiz neizdodas atrast zinatnisko literaturu Vai varat Ka palidzet? |
|
| sisi3 at inox.lv |
| * Answers and Comments |
|
Griezieties pie sava zinātniskā darba vadītāja. |
|
|
Labdien! Kur es vareetu uzzināt kāda ir Medicīnas dēles sistemātika? Man diezgan steidzami tas vajadzīgs.. |
| 1, 2005, 22:04 | Ievinjaaaaa |
|
| * Answers and Comments |
|
|
| 2, 2005, 22:33 | Ievinjaaaaa |
|
|
es gribetu uzzinat kur interneta var atrast kaut ko par sarkano gramatu??? it ipasi kadu informaciju par kjerpjiem... |
|
| eshuks08 at inbox.lv |
| * Answers and Comments |
|
Internetaa ir grūti atrast,tāpat kā medicīnas dēli... nu pamēģini googlē " ķērpji, sarkanā grāmata" |
| 1, 2005, 22:09 | Ievinjaaaaa |
|
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/index.htmte ir dažādi aizsargājamo sugu saraksti. ņem vērā, ka aizsargājamo sugu saraksti ir ne tikai sarkanajā grāmatā. ir ministru kabineta apstiprināti dažādi aizsargājamo sugu saraksti.
tālāk tu ar googles attēlu meklētāju vari noskaidrot, kā katrs ķērpis izskatās (iekopē googlee latiinisko nosaukumu un virs ierakstāmā lodziņa nospied pogu "attēli").
|
|
|
|
RSS