Guest Book
2006. gada December

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->


Hide answers
pastastiet kaut ko par polarblazmu
28, 2006, 20:34sindija
* Answers and Comments ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
See also:
Another message ( 22, 2001, 13:49)
10, 2007, 11:17Zirneklītis
Es gribētu iegūt vairāk informācijas par bebru aizsardzību (ja tāda ir) un arī citu informāciju par bebriem! Lūdzu palīdziet man!
28, 2006, 8:53Krišjānis
krissa12 at e-apollo.lv
* Answers and Comments ->

Vai neviens man nevar palīdzēt! :(:(:(:(:(:(
31, 2007, 7:58Krišjānis

31, 2007, 8:32Zirneklītis
Kā pēc dzīvniekiem patīk ēst peles?Saucamajiem kaķiem.
22, 2006, 12:22Sintija Vicinska
* Answers and Comments ->


Tāpēc ka:
  • Barojošas;
  • Garšīgas (arī cilvēka izpratnē);
  • Savairojas gana daudz, lai viegli būtu noķert;

Attēls no http://www.the-cats-meow.com/tcm7305.shtml
21, 2008, 18:48Zirneklītis
Kāpēc zvaigznes pārāk spoži mirdz.
22, 2006, 12:19Sintija Vicinska
* Answers and Comments ->

Kur Tu caur tiem lietusmākoņiem zvaigznes redzi?
8, 2007, 13:49Vērotājs
Kā pēc nevar pateikt sniegs un kad beidzot no pazemes izlīdīs sniegpulkstenīši.
22, 2006, 11:52Sintija Vicinska
* Answers and Comments ->

Tagad zied mārpuķites un aug gailenes. 8o Cerams, ka sniegpilkstenīši būs pavasarī (ja būs sniegs, kam nokust :().
8, 2007, 13:48Vērotājs
sakiet kur ziema dzivnieki atrod baribu?
19, 2006, 20:27madara jaundzema
* Answers and Comments ->

Ne visi to atrod :( , ne visiem tā jāatrod (daži mēdz ziemu vienkārši nogulēt), daži kļūst paši par barību citiem.
29, 2006, 7:19Ciniķis
Vajag STEIDZAMI kautko par plazmolīzi,meklēju googlē,bet neko jēdzīgu neatradu,vismaz ne to ko vajadzētu.Der gan plazmolīze an deplazmolīze.Plz help.!!
18, 2006, 16:00Mārtiņš
* Answers and Comments ->

Nesaprotu, kā saskan "kautko" un "neko jēdzīgu". Es arī apskatījos, un jāsaka,
info ir visai daudz - 104 000 vienību. Piemēram,
http://crystal.uah.edu/~carter/osmosis/plasmoly.htm
un
http://en.wikipedia.org/wiki/Plasmolysis
- tas ir vismaz "kautkas". Nu, zinātnisks referāts varbūt nesanāks... =)
18, 2006, 19:15Ģederts
Vai ir iespējams, ka mūsu apstākļos Vidzemē nogatavojas rikstkoka augli- valrieksti?? (juglus)
18, 2006, 13:24Ilmars
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pats esmu vācis pa zemi sakritušus valriekstu (Juglans) augļus, kas izskatījās nobrieduši. Tiesa, neesmu pārbaudījis šo augļu dīkstspēju. Vai sēklas var nogatavoties ir atkarīgs no sugas, jo, piemēram, melno valriekstu (J. nigra) iesaka audzēt Latvijas rietumu daļā. Cietiem Latvijā introducētiem valriekstiem ziemcietība ir daudz labāka. Kaut vai Mandžūrijas valriekstam (J. mandshurica), kas ražo daudz dīgstošu sēklu. Pelēkais valrieksts (J. cinerea) zied maija beigās, jūnija sākumā, augļi ienākas oktobrī –Latvijas apstākļiem gana pieņemams „gada režīms”.

Par valriekstiem un citiem kokiem Latvijā var palasīties jauniznākušājā Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» (LU Akadēmiskais apgāds, 2006.).

31, 2006, 0:12Zirneklītis

A kādā augsnē un vietā valrieksti aug?
28, 2008, 19:06Linda

Konstēju intresantu lietu.
1981 gadā ietādiju divis valrieksta stādus.
Pirmos riekstus es ieraudziju uz šiem kokiem tikai pēc aptuveni 14 gadiem. It ka tas ir normali, tā bija rakstīts kādā grāmatā.
Pagāja laiks, viens no riekstkokiem sāka slimot un es biju spiests to nocirst ( 25 gadu vecuma).
Atvases, kuras bija izaugušas no stumbra pie pašas zemes man bija žēl sviest ārā un es tos iestādiju citā vietā.
Mani ļoti izbrīnija tas, ka nakošā vasarā uz stādiem parādijas rieksti!?
Ko tas varētu nozīmēt? Kas to var paskaidrot?
Literatūrā ir rakstīts, ka valriekst dod pirmo ražu tikai 15-17 gadu vecumā.
17, 2008, 17:05Aleksandrs
Sveikiņi! es vēlētos uzzināt kādas ir pazīmes kad cilvēkam ir cērmes? vai varētu lūdzu ieteikt kādas zāles pret cērmēm kuras dod bez ārsta receptes?
17, 2006, 23:07nezinaams
* Answers and Comments ->

Cermēm nepatīkot ķirbju sēklas.
8, 2007, 13:59Mežavecis
sveicināti, man nepieciešama informacija par alvejas audzēšanu.man tika atdota apm.pusgadu atpakaļ daudzgadīga alveja, pamazām sāka nīkuļot.vēlāk izauga jauna atvasīte, bet lielā alveja ir pagalam.nesaprotu, kas par vainu.
16, 2006, 21:34mara
* Answers and Comments ->

Alvejas jeb alojes ir dienvidu augs, Tās jālaista bagātīgi, bet tikai tad, kad augsne ir pilnīgi izžuvusi. Vēlams audzēt smilts, akmeņu un mālu maisījumā. Ar trūdvielām bagātā augsnē bieži sapūst. Jāmēģina audzēt jaunais augs. Lai veicas!
18, 2006, 8:13Meringija

man nekādi neizdodas izaudzēt Aloje Veru. vai nu pārcenšos ar liešanu vai tā iekalst,ka paliek žēl un saleju,bet pēc laika-atkal nost! kā pareizi jāaudzē Aloje Vera?
17, 2010, 20:42ināra
Man būtu ļoti nepieciešama informācija par veltņtārpiem un plakantārpiem, bet to, kas vinjiem ir labs un kaa vinji noder sadziiviskajaa dziivee vai ko labu dara vai var sastapt augsnee ja var ko tur vinji labu dara kaada vinjiem ir noziime.
16, 2006, 15:25Annija
* Answers and Comments ->

Pie plakantārpiem pieder, piemēram, skropstiņtārpi, pie kuriem pieder brīvi dzīvojoši, plēsīgi tārpi- planārijas, kam ir nozīme barošanās ķēdēs. Pētot parazītiskos tārpus, zinātnieki ir daudz ko noskaidrojuši par evolūcijas procesu un parazītisma izveidošanos. Pie veltņtārpiem pieder arī virpotāji (Rotatoria), kas ir sīki ūdens iemītnieki. Virpotājiem ir būtiska loma zivju mazuļu un citu ūdensiemītnieku barībā.
18, 2006, 8:25Meringija
Man vajadzētu uzzināt kautko par jaunākajiem atklājumiem bioloģijā...
16, 2006, 13:18nauris
Answers and Comments ->
man vajag materialu-Jusu saskarsme ar baribu,vai ar taukiem.
14, 2006, 16:09vineta
vineta20 at one.lv
* Answers and Comments ->

ēēēēēēēēēēēēēē... par ko i' runa??? izsakies, lūdzu, saprotamāk!
:(
15, 2006, 23:17Ģederts

Kā Tu nesaproti, cilvēks raksta Ziemassvētku eseju „Kā es iekritu grimzduļu pannā”
29, 2006, 8:03Nerātnelis

Ja barība un tauki ir uz pannas un panna, savukārt, ir uz uguns, tad šāda saskarsme varētu izrādīties stipri sāpīga un nāktos steidzīgi meklēt «Comsi».
29, 2006, 9:04Zirneklītis
Vai ir kāda mājas pala, kurā varu izlasīt par augu izturības fizioloģiju - aukstumizturību, salcietību, ziemcietību?
Paldies!
14, 2006, 11:56Avita
* Answers and Comments ->

Nāksies kādam meklēt pa Google... Iesaku izmantot frāzi "plant hardiness"
ieliktu pēdiņās. Informācijas būs daudz, piemēram:
http://arnoldia.arboretum.harvard.edu/pdf/articles/917.pdf
Nāksies veikt nopietnu atlasi.
15, 2006, 10:36Ģederts
Luudzu raksturot puķuzirni pēc auga morfoloģiskajām pazīmēm. Vai ir kaada lapa, kurā varu dabūt skaistu puķuzirņa attēlu?
Paldies!
14, 2006, 11:52Avita
* Answers and Comments ->

Uz Google meklētāja ar norādi "Attēli", meklējot Lathyrus odoratus, var dabūt puķzirnīšu attēlus. Morfoloģiskās pazīmes līdzīgas citiem tauriņziežiem.
15, 2006, 9:57Meringija
Sveiki, jums butu kkas par Gliemežu kopulāciju vai arii par iekšējo uzbūvi un arī kādas bildes..?
13, 2006, 23:39-arvis-
* Answers and Comments ->

3, 2007, 2:23Zirneklītis
Pasakiet vismaz 5 aizsargājamos augus to latīnisko nosaukumu un dzimtu. Būšu jums parādā!
13, 2006, 22:21rolands
* Answers and Comments ->

14, 2006, 8:02Ģederts
Sveiki! =) Mani interesee kāpēc otras un paareejo paaudzhu iipatnjiem nav vecaaku paziimes? Un kaa vareetu noformuleet to, ka dziivnieks un cilveeks, veicot straujas kustiibas, aatri elpo? Paldies!
13, 2006, 20:57Kristina
Answers and Comments ->
Vai jūs varētu atbildēt uz maniem jautājumiem?
kas ir kopīgs visām augu lapām? vai tie nevarētu būt hloroplasti? un kāpēc augu sēklas ilgstoši saglabā dīgtspēju? Jau iepriekš paldies.
13, 2006, 18:08Rincis
* Answers and Comments ->

Ja pirmais jautājums ir tieši par lapām, tad pareizu variantu ir bezgala daudz
- lapas sastāv no šūnām, fotosintezējošās šūnas satur hloroplastus,
hloroplasti satur hlorofilu, lapu šūnas elpo, visām lapām ir atvārsnītes utt.
Sēklas ilgstoši saglabā dīgstspēju tāpēc, ka tajās ir rezerves barības vielas, tās
ir aizsargātas no vides nelabvēlīgās ietekmes, liela daļa sēklu var paciest
izžūšanu līdz gaissausam stāvoklim, tām ir miera periods - sēklas nedīgst,
kamēr nonāk specifiskos apstākļos... Nav vienas atbildes, tāpat, kā uz pirmo
jautājumu.
13, 2006, 18:52Ģederts

Cik tad ilgi sēklas var saglabāt dīgtspēju?
2, 2007, 16:44Pēcis
Pētnieciskajā darbā vēlos veikt pilsētas kvartāla apkārtējās vides bioindikāciju - gaiss,augsne,ūdens. Taču nekur internetā nevaru atrast metodikas, pēc kādām tās veikt.
13, 2006, 9:38Ķērpis
* Answers and Comments ->

Vislabāk prasīt to darba vadītājam, ja runa ir par studentu vai skolēnu
pētniecības darbu. Metodiku ieteicams meklēt specializētajā zinātniskajā
literatūrā vai arī konsultēties ar bioindikācijas speciālistiem Bioloģijas institūtā
vai kur citur. Iesākumam var pameklēt http://scholar.google.com uz
"bioindication methods". Tomēr, augsnes stāvokļa analīze pēc kolembolu sugām
varē†u būt grūti veicams darbiņš... Piemēra pēc.
13, 2006, 10:29Ģederts

ek, nepareizā vietā ierakstīju.
iekopēju vēlreiz.


Tu gribi visu uzreiz. tad tev jākļūst par veselu laboratoriju.
labāk izvēlies vienu jomu. pēc Tava paraksta redzams, ka esi sācis ar ķērpjiem.
bioloģijas skolotājām ir dažādas metodikas (papīra formātā) par ķērpju izmantošanu gaisa tīrības novērtēšanā.


neko citu tu pašlaik arī nevari pasākt, jo nav sezona - augsnes fauna ir salīdusi kaut kur dziļi, zeme drīz apsnigs, ūdeņi aizsals utt.

13, 2006, 10:52Vija
hmm... kāpēc brūces mutes dobumā ātri sadzīst?
12, 2006, 22:53kristaps
* Answers and Comments ->

Cik atceros, tad tāpēc, ka tur ir īpaši dalīties un augt spējīgas gļotādas epitēļija
šūnas. Atjaunošanās spēja gļotādām laikam vispār bija lielāka, nekā citu tipu
"ādām". Bet lai savu gudro vārdu saka kāds cilvēka fiziologs... =)
13, 2006, 8:07Ģederts
vai, juus vareetu, luudzu, man nosaukt 2 jaunākās Latvijas nezāles.
12, 2006, 19:59Kristina
* Answers and Comments ->

Interesants jautājums. Nezinu, vai kādam ir tāds uzskaitījums pa gadiem. Man
arī liekas mazliet divdomīgs, jo, ja runa ir par Latvijas vietējām nezālēm, tad tam
ir maz jēgas, bet, ja par invazīvajiem augiem - nezālēm, tad vēl kaut kas varētu
sanākt. Varbūt vēl kāds invazīvo augu speciālists varētu izteikties, bet es teikšu
- latvāņi.
12, 2006, 20:23Ģederts

bet vai tad Latvijaa latvaanji nav jau kopsh kuriem laikiem...
12, 2006, 22:46Kristina

laikam tiek gaidīta atbilde no manis.
nezinu.
jaunas nezāles Latvijā ienāk diezgan bieži. tās ieved gan ar dažādiem augu stādiem un sēklām, gan arī tās ienāk pašas. nereti tās pieder pie krustziežu dzimtas un atrodamas dzelzsceļu malās.


ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.


vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.

13, 2006, 9:04Vija
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
12, 2006, 19:46Anžela
* Answers and Comments ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
12, 2006, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
12, 2006, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2, 2007, 16:34Zirneklītis
Lūdzu man paskaiet kā izstenībā sauc vaska puķu?Vaska puķe tā ir iesaukta vienkāršākā veidā,bet vai kāds zin kaa vinnu sauc iisteniibaa?
12, 2006, 17:13linda
* Answers and Comments ->

veel vinu sauc par maajas sveetiibu
12, 2006, 17:14linda

Vaska puķe tā arī saucās - "vaska puķe". Jeb hoija, no latīņu ģints nosaukuma
Hoya. Palasīt un paskatīt bildes var šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hoya
"Mājas svētība" ir pilnīgi cits augs, dižā aspidistra. Par telpaugiem aktuālu
informāciju latviski var dabūt šeit:
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/87853
12, 2006, 17:33Ģederts

liels paldies!
12, 2006, 19:29linda

Latvijas Dabas muzejā rotāsies puzuri.


No 13. līdz 30. decembrim Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē notiks izstāde „Puzuri”. Tās laikā ikviens interesents varēs aplūkot mākslinieka Nikolaja Petraškevica gatavotās latviešu saulgriežu rotas, kuras darinātas no dabas materiāliem.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs ne vien apskatīt puzuru krāšņo dekorativitāti un daudzveidību, bet arī uzzināt puzuru gatavošanas tehnoloģiju un uz mirkli iejusties klusajā svētku gaisotnē, ko puzuris kādreiz nesis latviešu mājās.

Puzuri Latvijā ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumi Latvijā, tie latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu valstī. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta ir senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par visumu.

Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiskā nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Pareizi izgaismots un iekārts griestos, puzuris lēnām rotē ap savu asi, veidojot interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem.

Puzurus veido no dažādiem salmiem – labības stiebriem, smilgām, niedrēm, rotā ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Senči ticēja, ka puzuris ir ļauno garu atbaidītājs, tāpēc šie rotājumi tika izmantoti ne vien Ziemas saulgriežu svinību laikā, bet arī citos svarīgos ģimenes brīžos, piemēram, kāzās.

Puzuru veidošana ir ļoti smalks un darbietilpīgs process, taču rūpīgi un pareizi darināts puzuris kļūs par gaumīgu rotājumu ikvienā mājā un interjerā. Izstāde sniedz iespēju atklāt puzuru veidošanas mākslas burvību.

Izstādes atklāšana 12. decembrī plkst. 17:00. Atklāšanā piedalīties aicināta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0, 20, 0,40; 0,60.
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025.

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
12, 2006, 0:10Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Kādi higrofīti aug Latvijā?
11, 2006, 15:02Inguna
* Answers and Comments ->

11, 2006, 15:10Vija

See also:
Another message ( 21, 2006, 20:29)
12, 2006, 0:00Zirneklītis
Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo.

Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

  • Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
  • Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.
11, 2006, 5:35Zirneklītis
Answers and Comments ->

Dāvana - „Ziemas meža noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā!


No 4. līdz 15. decembrim Latvijas Dabas muzeja speciālisti sadarbībā ar sponsoriem ir sarūpējuši Ziemassvētku dāvanu internātskolu, bērnunamu un krīzes centru audzēkņiem - programmu „Ziemas meža noslēpumi”.

Muzeja speciālisti šiem bērniem piedāvā bezmaksas izglītojošo programmu, un citus ar mūsu plašo sponsoru loku gādību sagādātos pārsteigumus. Labdarības pasākumi muzejā notiek darba dienās plkst. 10:00, 12:00, 14:00, taču grupām jāpiesakās iepriekš.

Pasākuma laikā bērni varēs uzzināt daudz jauna un interesanta par dabas norisēm ziemā, par to, kā var atpazīt kokus ziemā, kopā ar muzeja speciālistiem uzzināt, kā ziemai gatavojas dzīvnieki, kā ziemā izskatās kukaiņi, kas notiek zem biezās sniega segas un vai viss tiešām sasalst un pamirst. Nodarbības laikā bērni varēs aptaustīt un aplūkot koksnes paraugus, dzīvnieciņu izbāžņus, aplūkot muzeja ekspozīcijas un caur spēlēšanos ne vien uzzināt jaunas lietas, bet arī uzburt svētku gaisotni sev un draugiem.

Labdarības akcijas apmeklētāji saņems arī speciālas dāvanas, ko šogad sarūpēt muzejam palīdz SIA „Adugs”, „Spicā avīze”, Valsts aģentūra „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, a/s „Rīgas Piensaimnieks”, a/s „Laima, SIA „Egmont Latvija”, „Latfood” „Ādažu čipsi”, a/s „Gutta”.

Labdarības pasākumi muzejā notiek nu jau astoto gadu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 600 bērni. Labdarības programmas Latvijas Dabas muzejā apmeklē ļoti plaša auditorija no visas Latvijas. Šīs programmas ir interesantas ne vien bez vecāku apgādības un mīlestības palikušajiem bērniem, bet nepieciešamības gadījumā tiek speciāli piemērotas bērniem ar īpašām fiziskām un garīgām vajadzībām.

Sīkāka informācija pa tālruni 7356025, grupu pieteikšana pa tālruni 7356051

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 2 6300952
11, 2006, 3:32Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā.


Latvijas Dabas muzejā jau decembra sākumā ieskanēsies Ziemsvētku nots, jo 7. decembrī sāksies izstāde „Egle un tās rota”. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30. decembrim.

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā tapusi sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu un tajā būs aplūkojami floristikas pulciņu audzēkņu, kursu un studiju dalībnieku darbu konkursam iesniegtie darbi par Ziemassvētku tēmu.

Izstādes „Egle un tās rota” darbi ir īpaši, jo tie ne vien dzimuši bērnu un jauniešu fantāzijā, bet veidoti, izmantojot vismaz 80% dabas materiālu, jo tieši dabas materiālos slēpjas neizsmeļama krāsu bagātība, ornamentu un struktūru krāšņums, idejas jauniem radošiem lidojumiem, naivisms un pārbagātība vienlaikus.

Izstādē būs aplūkojami dažādās tehnikās gatavoti egles rotājumi, stilizētās egles un adventes vainagi, kas iemiesos sevī ne vien Ziemassvētku gaismu un sirds siltumu, bet arī radošās domas un svētku prieku, kas mazliet citāds dzimis katra izstādes dalībnieka sirdī.

Ziemassvētki ir vieni no tiem gadskārtu svētkiem, kuros cilvēki ļoti daudz uzmanības pievērš tieši mākslinieciskajai noformēšanai un dekoriem, jo jau izsenis tieši telpu rotājumi – puzuri, eglīte, adventes vainagi ir saistījušies ar patieso Ziemassvētku noskaņu un sajūtām. Laika gaitā rotājumi ir transformējušies, mainoties to darināšanas tehnikām, krāsu salikumiem, izmantoto materiālu popularitātei, tomēr saglabājuši savu simbolisko nozīmi un formu.

Izstāde „Egle un tās rota” ir ne vien baudījums acīm un Ziemassvētku noskaņu priekšvēstnesis, bet ari iedvesmas vieta jaunām idejām un svētku dzimšanai sirdī.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".

Ieejas maksa — Ls 0, 10, 0,20; 0,30.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025,

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
11, 2006, 3:28Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku?
10, 2006, 21:43Katrīna
* Answers and Comments ->

Par 2006. gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere (Pteromys volans)
See also:
Another message ( 8, 2006, 11:44)
11, 2006, 1:46Zirneklītis
Pasakiet, lūdzams, kas ir augu seka?
10, 2006, 17:16Andzela
* Answers and Comments ->

Pareiza secībā, kādā konkrētajā vietā (laukā) audzējamas dažādas
lauksaimniecības kultūras viena pēc otras. Pamatojas uz to, kādas minerālvielas
tās izmanto vairāk, vai nav kopīgi kaitēkļi un slimības utt.
10, 2006, 18:59Ģederts
Sveiki! man vajadzētu uzzināt kaut ko par barības ķēdi... piemēram par Ziemeļu upespērleni.. kā var??
ko viņa ēd un kas viņu ēd...
10, 2006, 16:20\
* Answers and Comments ->

Domāju piemērs nav veiksmīgs, Upespērleni nedrīkst ēst, tas attiecas uz cilvēku.
12, 2009, 10:10Aigars
Vēlos iegādāties īsto amariļļu sīpolus
8, 2006, 19:23Anita
* Answers and Comments ->

Laba doma! Iegādājies! Varbūt kāds Viesu Grāmatas lasītājs var piedāvāt?
9, 2006, 12:14Ģederts

Es arī gribu nopirkt amariļļu (hipeastru) sīpolus, bet diemžēl manā pilsētā nav diezcik liela izvēle un tie paši ļoti švaki...
3, 2007, 15:40Nezinja
Erinaceus europaeus ir parastais jeb Eiropas ezis. Kas ir Erinaceus? Dzimta, apakšdzimta, klase vai suga?
8, 2006, 17:03Ginta
* Answers and Comments ->

Sugas nosaukums ir vismaz 2 vārdus garš. Pirmais ir ģints nosaukums, otrais -
konkrētās sugas nosaukums. Tātad, Erinaceus ir ģints... Latviešu
nosaukumi jau parasti līdzīgi veidojas.
8, 2006, 19:25Ģederts

Ak jā... Reizēm, ja tā ir dzimtas reprezentatīvā ģints, tad ģints nosaukums ir
vienāds ar dzimtas nosaukumu, tikai ar citu galotni.
8, 2006, 19:27Ģederts

Latviešu valodā nav ne parastā, ne Eiropas eža. Erinaceus europeus ir brūnkrūtainais ezis, kurš ir visnotaļ reti sastopams. Parasti var sastapt baltkrūtaino ezi (Erinaceus concolor).

Kā jau Ģederts teica, Erinaceus ir ežu ģints, kas pieder ežu dzimtai (Erinaceidae), kas, savukārt, pieder kukaiņēdāju kārtai (Insectivora) – turpat kur ciršļu dzimta (Soricidae) un kurmju dzimta (Talpidae).

11, 2006, 3:50Zirneklītis
Vēlos uzzināt, ko nozīmē jēdziens retardanti, un kur varu meklēt papildus informāciju.
Paldies!
8, 2006, 11:17Avita
* Answers and Comments ->

Ja tas ir termins no lauksaimniecības, tad "retardanti" ir augšanas aizkavētāji.
Bija īpaši svarīgi pirms gadiem 30-20, kad tos izmantoja masveidā garstiebru
labības garuma samazināšanai, lai nelabvēlīgos laika apstākļos tā mazāk
veldrētos (sagāztos gar zemi...). Tagad ir ražīgas īsstiebra šķirnes un tas vairs
nav īpaši aktuāli. Populārākie bija uz etilēnproducentu bāzes (Etefons, Etrels)
un uz hlorholīnhlorīda (giberelīna sintēzes inhibitors) bāzes (CCC). Var meklēt
Google uz "ethephon", "ethrel", "CCC".
8, 2006, 19:31Ģederts
Kas noticis manai ziemassveetku zvaigznei-tai nobira apaksheejaas lapas!! Vai nepatiik liels mitrums, vai TV tuvums??
8, 2006, 8:41Ineta
* Answers and Comments ->

Ja jau ir minēts pārlieku liels mitrums, tad laikam ir tikusi pārlieta? Tad jau tas
arī būs iemesls. Pārliešana arī sablīvē augsni, rada skābekļa trūkumu un
traucē minerālvielu uzņemšanu. Īpaši ziemā ar pārliešanu jāuzmanās, kad ir maz
gaismas fotosintēzes nodrošināšanai. TV ietekme uz augiem eksperimentāli nav
pierādīta. =)
8, 2006, 19:34Ģederts
es nevaru nekur atrast ziņas par ziemeļbriežiem !!!
latviešu valodā.... lai buutu uzrakstīts kur dzīvo, vairojās, viņa ienaidnieki un ko viņš ēd !!
liels paldies!
7, 2006, 14:59betucis
Answers and Comments ->
Sakiet, lūdzu, kas par dzīvnieku ir pangolīns, un vai tam ir zobi kuņģī?
7, 2006, 0:49Modra
* Answers and Comments ->

Lai arī Angliski jau visus Manis ģints dzīvniekus sauc par Pangolin, Latviski viņi būtu jasauc par Zvīņnešiem. Zvīņnešiem ir gan pašiem sava zvīņnešu dzimta (Manidae), gan zvīņnešu kārta (Pholidota). Zvīņnesis izskatās kā tāds staigājošs čiekurs ;) :
http://savci.upol.cz/gal/09_pholidota.htm
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Manis.html

Jau nu zīdītājiem ir zobi, tad tie ir mutē. Zvīņnešiem zobu nav, toties ir gara mēle, lieli siekalu dziedzeri, kas izdala lipīgas siekalas padarot mēli par „skudrpapīru”, un ļoti vareni priekškāju nagi, ar ko uzlauzt skudru un termītu mītnes.

Zvīņnešus nevajag jaukt ar bruņnešiem (Dasypodidae dzimtas pārstāvji), kuriem bruņu plātes ir salīdzinoši palielas un veido „jostas”:
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Dasypodidae.html

11, 2006, 5:01Zirneklītis
Ja siksparni
6, 2006, 22:02Angela
angelik9a at inbox.lv
Answers and Comments ->
kur es varu kautko atrast par glimjiem??
6, 2006, 20:05GLiemji
* Answers and Comments ->

Tāds vārds 'glimji' latviešu valodā nav.
7, 2006, 15:11Gliemezis
Kur es varu atrast materjālu par leopardiem??? Manj jāraksta referāts...
6, 2006, 19:40EGA
* Answers and Comments ->

6, 2006, 23:40Zirneklītis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
6, 2006, 1:38Evita
* Answers and Comments ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
6, 2006, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

7, 2006, 15:34Vija
Kādi ir Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos ssastopamie gliemji?
5, 2006, 19:02Jānis Āboltiņš
* Answers and Comments ->

Tie ir: (manai sirdij ne tik tuvās, bet tomēr) 4 gliemeņu sugas - lielā smilšgliemene, Baltijas plakangliemene, ziemeļu ēdamgliemene, Lamarka sirsniņgliemene; un (mani tuvākie radinieki) 3 gliemežu sugas - slaidā hidrobija, uzpūstā hidrobija un Jaunzēlandes jostiņhidrobija.
7, 2006, 15:20Gliemezis
kādi ir Latvijā sastopamie ēdamie gliemji?
5, 2006, 18:56Jānis Āboltiņš
* Answers and Comments ->

Man ir nepatīkami to atzīt, bet principā visi Latvijā sastopamie gliemji ir ēdami pēc prinicipa - kas nav indīgs, tas ir ēdams, un, kas ir sakožams, tas arī ir ēdams.
7, 2006, 15:14Gliemezis

Kur var atrast atēlus un aprakstus par edamajiem gliemežie Latvijas teritorijā?
26, 2013, 11:51andris

27, 2013, 6:45Zirneklītis
Man loti patiiik daba un man ne pavisam nepatiiik taaas izniiicinaaataaaji !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
5, 2006, 18:50Erika
Answers and Comments ->
Šī gada 9. decembrī pamatskolas pēdējo klašu (8. – 9. klašu) un vidusskolas klašu skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā „Jauno Biologu skola (JBS)” par tēmu – mikrobioloģija, ģenētika, bioķīmija, šūnas bioloģija.
Par konkursu:
o Norises vieta: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(Rīga, Kronvalda bulvāris 4), 2. auditorija;
o Reģistrācija no plkst. 10:00, sakums plkst. 11:00
JBS struktūru veido konkurss ar jautājumiem kādā no bioloģijas apakšnozarēm ar uzvarētāju apbalvošanu un lekcija par tēmu, kas saistīta ar konkrēto bioloģijas apakšnozari.
Konkurss noris valsts valodā.
5, 2006, 12:39LU Bioloģijas fakultātes stude
jbs.pasts at gmail.com
Answers and Comments ->
Tillandsia usneoides - sakiet, lūdzu, kā varētu vēl pateikt? Vai tā ir
Spāņu sūna (Spanish moss)?
3, 2006, 14:53Vinčiks
* Answers and Comments ->

Angliski tā viņu sauc, bet šis augs nav ne ķērpis, ne sūna (lai arī izskatās tāda pa gabalu), bet gan ziedaugs. Aug Dienvidamerikā. Nokarājas no kokiem kā tāds Usnea ģints ķērpis, no kā ar ieguvusi savu latīnisko nosaukumu. Iedalīts bromēliju dzimtā Bromeliaceae. Vācieši šo augu sauc arī par Louisianamoos. Ka sinonīms tiek lietots Dendropogon usneoides.
11, 2006, 4:18Zirneklītis

kur var dabuut latvijaa Spāņu sūnas
10, 2007, 7:37jautaataajs
izlasi!!!!!!!!!!!!!!
3, 2006, 11:51keita
Answers and Comments ->
kas ir organiskā ķīmija?
2, 2006, 15:06sauljuks
* Answers and Comments ->

Organiskā ķīmija ir organisko savienojumu ķīmija pretstatā neorganiskajai
ķīmijai, kas pēta neorganisko savienojumu īpašības.
3, 2006, 10:44Ģederts
Maijvaboles.Kādas ir to pazīmes, uzbūve un dabiskā mītne?
1, 2006, 21:03Nora
* Answers and Comments ->

11, 2006, 5:06Zirneklītis
Sarkanais āboliņš, gladiolas, pelargonijas,ābeļziedi, kreses, kāršrozes,klinģerītes . Kas vēl kopīgs šiem ziediem bez tā , ka tie visi zied vienā laikā,mēdz izmantot eksotiskos ēdienos, tie visi ir ārstniecības augi un atrodami jebkurā pasaules dārzā ?
1, 2006, 15:19Anita
* Answers and Comments ->

Jautājuma sarežģīto jēgu man tiešām nav pa spēkam atšifrēt. Vēlos tikai atzīmēt,
ka tie nebūt nav atrodami "jebkurā pasaules dārzā" un nekādā gadījumā tie
nezied "vienā laikā". Nu, padomājiet par ābeļziedu laiku un gladiolu ziedēšanas
laiku... "Eksotiskie ēdieni" arī ir drusku aizdomīga īpašība... Ja vien "eksotisks"
nenozīmē "vienreiz ēdams"... =)
1, 2006, 21:58Ģederts
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Previous records

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------