Guest Book
2009. gada August

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->


Hide answers
liidz skolai jaauzraksta par zirnekliem bet nevar atrast kaadu deriigu lapu.:(
29, 2009, 13:32kristitx
* Answers and Comments ->

Sveika !
Ir vismaz viena lapa enciklopēdijas Latvijas Daba 6 sējumā.
Veiksmi !
8, 2009, 12:49Aigars
Kuram no magonu sķirnem ir lielākās seklu galvinas, kuras var audzet Latvijā ? Cik lielas diametrā ? Paldiess =)
29, 2009, 8:08Opis
* Answers and Comments ->

Žurnālā «Dārzs un Drava» bija interesants raksts par magonēm.
29, 2009, 9:03Dārznieks
Attached file: magones.html


Izstāde „Tomātu parāde”

No 26. līdz 30. augustam Latvijas Dabas muzejā smaržos pēc tomātiem, kas liecina par ikgadējo izstādi „Tomātu parāde”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts”. Izstādē apmeklētāji varēs priecāties par vairāk nekā 200 diženām tomātu šķirnēm. Starp tām skatītāji varēs novērtēt arī jaunākās šķirnes – ‘Tālie ziemeļi’, ‘Balkona dzeltenais’, ‘Koraļik’, ‘Huzārs’ un citas. Izstādes atklāšana muzeja 2. stāva izstāžu zālē plkst. 11.00.

Izstādē varēs apskatīt dažāda lieluma, krāsu, formu Latvijā audzētus tomātus, kā arī 20 piparu šķirnes. Izstādes laikā būs iespējams iegādāties tomātu sēklas, saņemt audzētāju konsultācijas, kā arī uzzināt citus interesējošus jautājumus par tomātu audzēšanu un kopšanu.

Tomātus var audzēt ne tikai siltumnīcās, uz lauka vai podiņos, bet ir arī šķirnes, ko audzē istabā uz palodzes, kā arī uz balkona  – nokarenie tomāti, kas, līdzīgi kā puķes, karājas ar augļiem uz leju.

Tomātiem radot piemērotus apstākļus, tie var ražot no maija līdz novembrim. Ir šķirnes, kuras pareizi novāktas glabājas līdz februāra beigām. Tomāta garša atkarīga lielā mērā no augsnes, apstākļiem kādos tas audzis un no aprūpes. Lielāka piekrišana ir lielaugļu tomātu šķirnēm, kuras pēc garšas ir saldākas un miltainākas. No vecajām šķirnēm nepārspējamas ir: ‘Sliņķa sapnis’, ‘Baltais dzidrais’, ‘Gaujmala’, ‘Zelta rieksti’, ‘Sprīdītis’. Bērnu iemīļotākā tomātu šķirne ir ‘Buratino’ un dažādu krāsu ogu tomātiņi.

Tomātus 20. gadsimta sākumā audzēja pilīs un muižās, kā ekskluzīvu produktu. Vēlāk, Pirmajos Ulmaņa laikos, tos sāka audzēt kā dārzeni pārtikā un jau ievērojami lielās platībās – tomātus audzēja stikla siltumnīcās. Pasaulē ir pazīstamas vairāk nekā 3 tūkstoši tomātu šķirņu.

Tomātus uzturā vislabāk ir lietot svaigā veidā, jo tie satur lielu daudzumu organisko skābju un daudz vērtīgu vitamīnu – C, A, B, P un citi. Tomāti satur organiskās skābes: vīnskābi, dzintarskābi un skābeņskābi. Labo īpašību dēļ, tomātiem ir ļoti plašs pielietojums kulinārijā – no tiem var gatavot dažādus salātus, tomātu mērces, eļļu un sulu.

Ieejas maksa: 1 Ls; 0,70 Ls; 0,50 Ls.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, 67356025, 28670398.
25, 2009, 11:23Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Sveicinati.Esu netalu Aiz Olaines Dzivojam gandriz meza vidu un ap maju ir Plavas.Dala jau ir apaugusi ar krumaju un berziem Dala ir privatipasums.Tagas SIA Valsts mezi gatavojas dalu plavas apaudzet ar mezu.Pavasari sais plavas nak Pelekas dzerves dejot savu pavasara deju,Jo netalu 3km irOLaines purvs kur vinas ligzdo.Krumaja Stirnas slepj savus mazulus.Rudenos redzams ka ir daudz putnu ligzdinas ! Vai ir pareizi apaudzet ar mezu
sadas vietas kur ir ka mazas oazites meza dzivniekiem!!!
25, 2009, 10:08Janis
* Answers and Comments ->

Neapaudzēs mežinieki, apaudzēs Māte Daba. Vēlāk pievienošu divus fotoattēlus, kuri to uzskatāmi parāda. Mēs dzīvojam dabas zonā, kurā sauszemes apaugums tiecas uz mežu (tur, kur nav purvs). Svešvārdā to sauc par sukcesiju. «Meža enciklopēdijā» ir rakstīts: „Mērenajā joslā vairākumā gadījumu sukcesija beidzas ar meža veidošanos. Meža ekosistēmās veidojas arvien sarežģītāka taksonomiskā, telpiskā un trofiskā struktūra. Ekosistēmas tiecas uz stacionāru stāvokli, kas vislabāk atbilst attiecīgā klimata un augsnes apstākļiem un nodrošina ilgstošu un noturīgu ekosistēmu funkcionēšanu.” Ir vērts izlasīt šo:
http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml

Ja jau pieminētās pļavas daļēji ir apauguši ar krūmājiem un bērziem, tad tas ir tikai pāris gadu jautājums, lai tur būtu meža jaunaudze. Ja ir vēlme saglabāt pļavas, tad tās ir vai nu jāpļauj, vai jāgana.

1, 2009, 7:54Zirneklītis


Uzņēmums izdarīts Limbažu apkārtnē 2004. gada aprīlī. Starp manteļskursteni un tālumā esošo ceļu (kas atrodas pirms eglēm), redzama tikai ceļmalas krūmu rinda. Visa pārēja platība ir pļava. Priekšpusē pa kreisi no manteļskursteņa redzamas pāris maikstes, kuras par kokiem nenosauksi.
1, 2009, 8:11Zirneklītis


Vakar aizbridu līdz apmēram tai pašai vietai, no kurā veicu iepriekšējo uzņēmumu. Pagājuši pieci ar pus gadu. Kādam vajadzējis labus ķieģeļus, līdz ar to manteļskursteņa vairs nav. Toties maikstis pārtapušas par vērā ņemamiem bērziņiem un pļavas vietā ir necaurejams briksnājs. Ja atcerēšos, aiziešu šo vietu nobildēt nākam pavasar', lai labāk redzamas izmaiņas.
1, 2009, 8:17Zirneklītis


Tā tur izskatās tagad pavasarī. Diemžēl, mežu nevar parādīt, jo briksnājs starp ābeli (tās, kas no „skursteņa” pa kreisi, paslēpusies tagadiņās aiz bērziņiem) un ceļmalas krūmiem ziemas laikā izcirsts.

30, 2010, 15:19Zirneklītis
Man mājās dzīvo briesmīgi lieli zirnekļi- apm. 5-7cm(gadās arī lielāki).Ļoti līdzīgs Dolomedes plantarius,bet īsti nav.
Kur varētu atrast izsmeļošāku informāciju?
Vai varu foto ievietot šeit?
23, 2009, 12:22Dita
* Answers and Comments ->


atradu netā,kas tā par sugu: http://ru.wikipedia.org/wiki/Š”Š¾Š¼Š¾Š²Š¾Š¹_ŠæŠ°Ń�Šŗ
Vienīgais-izrādās,ka viņi KOŽ 8o
23, 2009, 14:59Dita

Ja vēlies, lai tiktu ievietots tieši pie Tevis dzīvojoša zirnekļa attēls, vari atsūtīt to uz adresi eko at lanet.lv.

Par zirnekļa iespēju iekost cilvēkam jau te ir vairākkārt apspriests.

See also:
Another message ( 24, 2009, 1:36)
Another message ( 19, 2007, 1:44)
Another message ( 17, 2007, 8:58)
Another message ( 5, 2008, 11:37)
Another message ( 8, 2006, 8:40)
24, 2009, 8:52Zirneklītis
Vakardien braucot pa zemes ceļu pamanīju čūsku ko nekad iepriekš nebiju redzējis, tā bija pilnīgi melna, un spīdēja sarkans vēders, kas tā varetu but? diemžēl fotoaparāts līdzi nebija un nevarēju nofotogrāfēt.
23, 2009, 12:01Jānis
* Answers and Comments ->

Iespējams, ka Tev izdevies redzēt Latvijā ļoti reti sastopamo gludeno čūsku (Coronella austriaca). Čūskas apraksts no sugu enciklopēdijas: „Garums ar asti var sasniegt 75 cm, taču parasti 50 - 60 cm. Galva īsa, ar apaļu purnu, diezgan plakana un vāji norobežota no kakla. Acu redzokļi apaļi. Muguras zvīņas bez ķīlīšiem (atšķirībā no pārējām mūsu faunas čūskām). Mugurpuses krāsa stipri variē, taču vienmēr ir vairāk vai mazāk brūna; gar muguru 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Abpus galvai pa tumšai svītrai – no nāsu caurumiem līdz acīm un tālāk līdz mutes kaktiņiem. Uz skausta bieži vien tumšs, pakavveidīgs plankums. Vēderpuse gaiša: iesarkana, brūngana, pelēka, vai oranža. Nav indīga!
http://www.latvijasdaba.lv/

Mazliet mulsina,ka čuska bijusi pilnīgi melna. Varbūt sastapi ne-čusku, tas ir, bezkāju ķirzaku glodeni (Anguis fragilis)? Tai, savukārt, sarkanais vēders nepiedien.

24, 2009, 9:51Zirneklītis

Man šķiet ka tā ir bijusi odze, aizmirsu pieblist, ka kādus 10km tālāk redzēju vēlvienu čūsku, un tā tiešām bija odze ar ļoti izteiktu zigzagu. Tā nebija glodene, čūska ar izteiktu asti un atdalītu galvu.
25, 2009, 11:28Jānis


Neesmu ne redzējis, ne arī lasījis vai dzirdējis par melnu odzi (Vipera berus) ar sarkanīgu vēderu. Odzes melnajām formām, protams, nevar redzēt raksturīgo zig-zagu, bet sarkanīga vēdera šīm arī nav.

Uzņēmums no
http://www.venomdoc.com/forums/viewtopic.php?t=4270&sid=460ab6877ba7b4529c3223d02f4d897c

26, 2009, 13:38Zirneklītis


Melno odžu mātītēm ir melns vēders, bet tēviņiem ir sarkans. http://att.oho.lv/dienasgr_pic.php?pid=1331558&cc=f31d9ab74dc16fdd53df980cce9cbe43&type=2&owid=796468 tieši tāda laikam bija.
27, 2009, 11:16Jānis
Attached file: dienasgr_pic.jpg

Dīvaini, ka nav otrādi. Ir lasīti apgalvojumi, ka odžu dāmām ir nosliece uz brūnganiem toņiem, bet kungiem – uz pelēcīgiem.
28, 2009, 0:10Zirneklītis

Protams var būt arī melna odze ar dzeltenu vēderu. Zviedrijas un somijas ziemeļos odzes ir tikai melnas.
28, 2009, 10:35Jānis

Izskatās gan diezgan vecs jautājums, bet gribēju piebilst, ka ir gadījies ļoti līdzīgi kā jautājuma autoram - uz smilšaina ceļa sastapu ogļmelnu čusku ar spilgti sarkanu vēderu. Atceros, ka čūska bija diezgan agresīva. Ilgi brīnījos.. joprojām brīnos un neesmu tikusi nekādā skaidrībā, kas tad tā īsti bija. It kā melnā odze varētu būt, bet tajā apkārtnē nekad melnās nav manītas un spilgtais vēders arī liek par to šaubīties.
27, 2011, 17:28Anda

kad iet gulet cuskas,kad nav ieteicams iet uz mezu
4, 2012, 21:06Aigars

KAD IET GULET ODZES
4, 2012, 21:07AIGARS
Continue here -» ...
Gribētos uzzināt ko vairāk par dižākajām lapeglēm Latvijā. Vai ir kāda to uzskaite ?
23, 2009, 0:21Andris Kalniņš (-ST-)
* Answers and Comments ->

LU Bioloģijas institūts šogad ir izdevis grāmatu «Latvijas kokaugu atlants». Tajā gan dižkoki nav izcelti.

Limbažu rajona dižkoku saraksts atrodams Dabas retumu krātuves mājas lapā:
http://www.dabasretumi.lv/ParMums/Limbazu_koki.htm

Īpaši aizsargājamo un reto koku datubāze atrodama šeit:
http://vdc2.vdc.lv:8998/dkoki.html

24, 2009, 10:20Zirneklītis
Ja kadam uzrodas lieks circenis, lūdzu piezvaniet pa nummuru 67406904.ronalda
21, 2009, 20:10Ronalda
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 14, 2008, 15:15)
Another message ( 27, 2008, 14:28)
24, 2009, 9:15Zirneklītis
Labdien visi dabas mīļotāji. Man ir jauka pirts. Un es ar jūsu starpniecību vēlos tā kļūtu vēl jaukāka. Kad nebija savas pirtiņas gāju Rīgā uz Mārtiņa ielas pirti-Āgenskalna priedēs. Tur pērtuvē vienmēr dziedaja circeņu pāris. Es pat pustumsā tos saskatīju.Tas man iespiedās dziļi atmiņā.Tagad man gribētos lai arī manā pirtiņā tā dziedātu. Izstāstīju savām draudzenēm. Viena laukos ar vīramāti tādu noķēra. Bet tas izrādījās sienāzis. Varbūt kāds, kam circenis traucē mājas mieru varētu atdot to man. Es būšu ļoti pateicīga.
21, 2009, 20:04Ronalda
* Answers and Comments ->

Ja tā pirts ir kā atsevišķa ēka, tad circeņi diez vai iedzīvosies, jo šiem gribas siltumu un ēdamo.

See also:
Another message ( 1, 2008, 23:30)
24, 2009, 9:23Zirneklītis
Sveiki!
Rīgas dzīvoklī taisam remontu un pēkšņi izrādās, ka grīda ir kā nosēta ar blusām! Līdz šim nekas nav bijis šādu problēmu, bet nu... Bail iet gulēt:) Ko darīt?
19, 2009, 22:32Laima
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 10, 2008, 22:43)
Another message ( 28, 2006, 16:03)
20, 2009, 0:01Zirneklītis


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Gladiolu ceļš – Baltijas ceļam”

Uzsākot sezonu, no 19. līdz 23. augustam Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma izstāde „Gladiolu ceļš – Baltijas ceļam”, kas tapusi sadarbībā ar „Latvijas Gladiolu draugu klubu”.

Izstādē varēs apskatīt vairāk nekā 100 šķirņu gladiolas. Izstādes atklāšana notiks 19. augustā plkst. 12.00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstāde šogad sakrīt ar Baltijas ceļa 20. gadadienas atzīmēšanu. Izstādē svētku sajūtu aicināti smelties ikviens – gan tie, kas stāvējuši Baltijas ceļā pirms 20 gadiem, gan tie, kas tajā laikā dzimuši, gan arī tie, kas interesējas par gladiolu audzēšanas un kopšanas jautājumiem. Izstādē piedalīsies Latvijā pazīstami selekcionāri un kolekcionāri – Laimonis Zaķis, Visvaldis Viņķelis, Juris Bāze, Raimonds Cīrulis, Aija Stūrīte, Ilze un Juris Ancāni un citi.

Gladiolu ziedēšanas laiks ir no jūlija vidus līdz pirmajām salnām. Latvijā pēdējos gados audzē gan vietējās selekcijas šķirnes, gan Krievijas, Čehijas, Slovākijas un ASV selekcionāru veidotās šķirnes. Pazīstamās gladiolu šķirnes ir radītas, savstarpēji krustojot gan Eiropas, gan Dienvidāfrikas izcelsmes savvaļas sugas. Gladiolas ir sastopamas baltās, rožainās, sarkanās, līdz melni sarkanās krāsās, un ar ļoti dažādām nokrāsām.Gladiolu ziedi ir ar plašu pielietojumu – tos var izmantot gan ziedu pušķu, gan kompozīciju veidošanā, gan kā grieztos ziedus vāzē. Regulāri noņemot vecos ziedus un saīsinot ziedvārpas, gladiolas saglabā dekorativitāti ļoti ilgi – nedēļu un vairāk. Kā saka paši audzētāji, Latvijā selekcionēto gladiolu šķirnes ir izturīgākas un veselīgākas.

Izstādes laikā varēs pasūtīt V. Vinķeļa un L. Zaķa gladiolu katalogus jaunajai sezonai, kā arī apmeklētājiem būs iespēja ierakstīt savu novēlējumu Baltijas ceļam veltītajā atmiņu albumā.

Atgādinām, ka no 19. augusta muzeja apmeklētājiem atkal iespējams apmeklēt arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un foto izstādi „Mans putns”.

Ieejas maksa: 1 Ls; 0,70 Ls; 0,50.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, 67356025, 28670398
19, 2009, 12:32Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Puse(apm.3cm) no mazā pirkstiņa, pelēki(ne pelēks) melns(ne melns), līdzīgs sienāzim, kad lido(var nolidot metrus 10 - 20, skaņa - kā smalkus skaliņus sistu vienu pret otru ļoti ātri, spārniņi koši purpurrozīgi sarkani, ļoti skaists - vai tas ir sarkanspārnu-Bryodema tuberculatum sisenis?
16, 2009, 15:55kaspars
kaspars at sorins.lv
* Answers and Comments ->


.. un dzīvo sausā augtenē, piemēram, virsājā. Tas būs parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis (Psophus stridulus). Bryodema tuberculatum ir sarkanspārnu smiltājsisenis, kurš Latvijā skaitas izzudusi suga.

Attēli no:
http://www.adazinatura.lv/Jaunumi/2009/01/galerija2.aspx
http://www.latvijasdaba.lv/6/view_0_descr.asp?id=24

19, 2009, 11:07Zirneklītis
Sveiki!
Vai kāds man varētu pastāstīt,kas tie par posmtārpiem,kas parazitē kokos,stumbrā iekšā un izraisa serdes un visa pārējā trupi??? nekāds dižais biologs neesmu,bet esmu gandrīz 89% pārliecināta,ka tas ir posmtārps. Drusku sliekai līdzīgs,bet par mazu un jostiņu neredz. Mēģināšu varbūt vēlāk dabūt bildi,ja vajag (ja nebūs nobeigušies). Dārzā vnk ābele nolūza un es izpētīju,ka no serdes slapji prauli vien palikuši,nekad tādus brīnumus nebiju redzējusi un atrast ar neko lāga netā nevar.
Paldies jau iepriekš... =)
16, 2009, 0:46Gerda Ziņkārīgā
kiva13 at inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Tārpa attēls noderētu. Pieņemu, ka samainīts vietām cēlonis ar sekām, t.i., vispirms trupe un tad tārpi un kāpuri, jo tie koksngrauži, kuru dēļ kokam būtu lielāka iespēja inficēties ar trupi izraisošām sēnēm, diez vai būs sastopami jau satrupējušā koksnē.
19, 2009, 13:28Zirneklītis

Oook,tikai kā lai to izdara? (To bildi pievieno?)
20, 2009, 19:50Gerda


http://foto.inbox.lv/kiva13/20-08-2009/tarpi-no-pepina-001.jpg
eee,varbūt ka sanāks.fiksā ideja.tur ir viss,kas koksnē bija.
20, 2009, 20:12Gerda
Attached file: tarpinopepina_1.jpg
Attached file: tarpinopepina_2.jpg
Attached file: tarpinopepina_3.jpg
Attached file: tarpinopepina_4.jpg

Lielākie tārpi ir sliekas.
21, 2009, 12:08Zirneklītis

Lielākie tiešām ir posmtārpi un sliekas. Sliekas apdzīvo ne tikai augsni, bet sastopamas arī zem kritalu un atmirstošu koku mizas, dažreiz pat diezgan augstu virs zemes. Visur, kur ir mitrs. Tas mazākais baltais ir kukaiņu kāpurs, vajadzētu mazliet labāku bildi, lai precīzāk pateiktu.
21, 2009, 12:25Kristaps
ir viena lieta ka mana pashas maja dzivo siksparnu barinsh
otrais stavs naw pabeikts un viena puse atrodas materiali un tadas lietas !
vienu nakti kad guleju un vel nezinaju ka shie dzivnieki atrodas musu majas tas bij ielidojis izstaba biju parbijusies un nezinaju ko darit vinsh sitas pa visam siena malam un kaa ari lidoja virsu.
padienu bij ara jo biju atsaajusi logu vala. bet nakti vinsh atkal bij klat shoreiz taka bij ciet durvis vinsh lidinajas pa koridori lidojot virsu bij neomuliiga sajuuta protams ka vinsh tieshi lidoja visru tapec bij janem kaut kas pie rokas. gulot otra izstaba var dzirdet vinju lidinaashanos pa aushu un skarpeeshanos naktis !
tas ir neizsturam velos tik vala no viniem !
kads varetu dot padomus ?
10, 2009, 20:02elizabete
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Tici man, ka sikspārnis bija vairāk nobijies par Tevi.

See also:
Another message ( 28, 2005, 16:24)
Another message ( 17, 2005, 1:18)
Another message ( 17, 2005, 12:59)
19, 2009, 13:56Zirneklītis
Sveiki, gudrīši.
Nopirku iesala ekstrakta burciņu (to, ko ražo Iļģuciema Kvass). Zinu, ka to izmanto alus brūvēšanai un kvasam. Protams, ka arī rudzu maizītes pagatavošanai, bet es Rīgas dzīvoklīti neplānoju darīt ne vienu no šīm aktivitātēm. Pastāstiet, lūdzu,kā tas iedarbojas uz organismu.
9, 2009, 18:32Inga
felisita at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Uz etiķetes taču rakstīts, ka „iesala ekstrakts ir tonizējošs produkts .. izmantojams piparkūku, mājasalus un konditorejas izstrādājumu pagatavošanai”. Iztulkojot latviski – uzmundrinošs produkts. Ne jau velti uz senākām etiķetēm bija rakstīt, ka iesala ekstraktu iesaka grūtniecēm un pastiprināta (garīga) darba slodzes strādniekiem un tika ieteikts apēst pāris karotes ekstrakta dienā.

19, 2009, 12:59Zirneklītis


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Krūmmellenes un asteres”

No 12. līdz 16. augustam Latvijas Dabas muzejā norisināsies izstāde „Krūmmellenes un asteres”, kas organizēta sadarbībā ar zemnieku saimniecībām „Jaunpelši” un „Abullāči-2”. Šogad apmeklētāju vērtējumam tiks piedāvātas 20 krūmmelleņu šķirnes. Izstādes atklāšana plkst. 12.00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstādē būs apskatāmas līdz šim nebijušas krūmmelleņu šķirnes – ‘Blue gold’, ‘Toro’ un ‘Bonus’, kā arī citas. Apmeklētāji bez maksas varēs degustēt populārāko augsto krūmmelleņu – ‘Patriot’, ‘Duke’, ‘Northland’ u.c. šķirņu – ogas.

Krūmmelleņu ogas ir ne tikai garšīgas un diētiskas, bet arī ļoti veselīgas. Mūsdienās šīs ogas to ārstniecisko īpašību dēļ tiek izmantotas medicīnā. Tās satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnus, minerālvielas un pektīnus, kas veicina smago metālu izvadīšanu no organisma. Tās uzlabo redzi, asinsriti, stimulē nieru un gremošanas trakta darbību, mazina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem un stiprina imūnsistēmu. Ogās atrasti arī vērtīgie antioksidanti, kas aizkavē organisma novecošanos, un ir uzskats, ka šķirņu ogās vērtīgo savienojumu ir vairāk nekā meža mellenēs.

Šī augstvērtīgo ogu kultūra izveidota Ziemeļamerikā krustojot vairākas vietējo savvaļas melleņu sugas. Pirmās krūmmelleņu šķirnes tika izveidotas 1908. un 1909. gadā. Latvijā tās ieviestas salīdzinoši nesen, apmēram 80. gados. Pēdējos gados arī Latvijā krūmmellenes ir kļuvušas par modes tendenci piemājas dārzos.

Izstādē būs aplūkojamas arī ap 70 asteru šķirnēm, no kurām desmit būs eksponētas pirmo reizi. Šīs rudens puķes pārsteidz ar savu krāšņumu un krāsu bagātību, bet vienlīdz arī ar ziedu kvalitāti un izturību. Asteru formu dažādība arī ir pārsteidzoša – izstādē varēs skatīt pomponasteres, peonijasteres, krūmasteres, adatasteres, pundurasteres un princešasteres.

Ikviens izstādes laikā varēs vērsties pie speciālistiem ar sev interesējošiem jautājumiem par krūmmelleņu un asteru audzēšanu un kopšanu. Kā arī varēs iegādāties asteru sēklas vai krūmmelleņu stādus, kas jau kļuvuši par pieprasītu modes aktualitāti Latvijas dārzos.

Ieejas maksa: 1 Ls; 0,70 Ls; 0,30 Ls.

Izstādes darba laiki:
12. augustā 12.00-17.00
13. augustā 10.00-18.00
14. un 15. augustā 10.00-17.00
16. augustā 10.00-16.00

Sīkākai uzziņai:
Z/s „Jaunpelši” 26681941, z/s „Abullāči-2” 29446454

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, 67356025, 28670398
8, 2009, 16:49Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/notikumi/
Answers and Comments ->


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Mirkļa zieds – dienlilija”

No 12. līdz 16. augustam Latvijas Dabas muzejā varēs priecāties par krāsu un formu dažādību izstādē „Mirkļa zieds – dienlilija”. Izstāde notiks sadarbībā ar dārzkopības uzņēmumu „Hedera”, kurā būs unikāla iespēja apskatīt 200 dienliliju šķirnes, starp tām arī jaunākās selekcionētās šķirnes – ‘Kazeņu punšs’, ‘Mīnojas zvaigzne’, ‘Melnā pantera’, ‘Siera meistars’, ‘Trešā atmoda’ un citas. Izstādes atklāšana 12. augustā plkst. 13.00 muzeja 1. stāva izstāžu zālē.

Dienlilijas tautā tiek sauktas arī par dienziedēm, viendienītēm, skaistziedēm. Dienlilijām piemīt īpaša burvība – katrs tās zieds zied tikai vienu dienu! Kā saka paši audzētāji, Latvijas klimats tām ir īpaši piemērots. Dienlilijas tiek uzskatītas par oriģinālu puķu kultūru – atšķirībā no citām ziedu kultūrām, prasa vismazāk darba.

Dārzkopības uzņēmums „Hedera” kopā ar dienliliju audzētājiem kolekciju uzsāka veidot 90. gadu sākumā un, lai gan pasaules dienliliju meka ir Amerika, šīs mazprasīgās puķu kultūras popularizētāji ir no Latvijas. Mūsu vecmāmiņu dārzos tās ziedēja jau senā pagātnē. Izstādē dienliliju kolekciju varēs aplūkot no selekcionāru un kolekcionāru – Raimonda Petrovska, Agra Siliņa un Jāņa Vasarieša dārziem.

Dienlilijas sāk plaukt tikai ap desmitiem no rīta un jau vienpadsmitos ziedi pilnībā ir uzziedējuši. Uz viena ziedkāta var uzziedēt 10-50 ziedi. Dienlilijas var audzēt tie puķu mīļotāji, kuri ir alerģiskāki pret spēcīgu ziedu aromātu – to smarža nav stipra un alerģiju izraisīt nevar. Dienlilijas ir labs materiāls ziedu kompozīciju veidošanā. Pašreiz izcilākās dienliliju šķirnes ir „Sexy Smile”, „Aveņvīns”, selekcionāru vārdos nosauktās dienlilijas – „Oļģerts Ērmelis” un „Aldonis Vēriņš”.

Izstādē katra diena būs atšķirīga – tie apmeklētāji, kas būs atnākuši uz izstādi vienu dienu, jau citu dienu varēs redzēt atšķirīgas brīnumaino dienziežu šķirnes, jo katru dienu tās tiks mainītas. Izstādē būs pieejamas audzētāju konsultācijas, kā arī varēs iegādāties un pasūtīt dienziežu stādus.

Izstādē būs iespējams iegādāties un pasūtīt dažādu ziemcietīgo dārzā audzējamo hortenziju stādus.

Ieejas maksa: 1 Ls; 0,70 Ls; 0,30 Ls. Grupām, kurās ir 10 un vairāk cilvēki – 50 % atlaide no ieejas biļešu kopsummas.

Izstādes darba laiki:
12.augustā 13.00 – 17.00; 13.augustā 12.00 – 18.00;
14. un 15. augustā 12.00 – 17.00; 16.augustā 12.00 – 16.00

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, 67356025, 28670398
8, 2009, 16:37Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/notikumi/
Answers and Comments ->

Sveiki!
Ir aizdomas, ka nofotografētais kāpurs pārtaps par tauriņu, bet par kādu?
Bildē ir sabijies un ierāvis degunu, un ir apmēram 6 cm garumā.
http://content9-foto.inbox.lv/albums105732358/intarsbe/25-07-2009/kapurs.jpg
6, 2009, 11:21Intars
* Answers and Comments ->


Viņš esot kazrožu sfings (Deilephila elpenor).

Tauriņa uzņēmums no http://www.dabasdati.lv/ .

6, 2009, 12:51Zirneklītis
Vai Latvijāv var novērot zirnekļus, kuriem piemistu bioluminiscence?
3, 2009, 11:03Dāvis
* Answers and Comments ->

Nē, nav tādi sastapti.
6, 2009, 12:57Zirneklītis
Vēl ir dažas vietas uz eksursiju. Lūgums pieteikties līdz otrdienai, 4. augustam.
Bioloģijas skolotāju ekskursija uz Lietuvu 6. un 7. augustā
Izbraukšana no Rīgas pie bijušā Centrālās dzelzceļa stacijas pasta plkst. 8 15.
Braukšana caur Bausku Biržu virzienā. Vietā, ko sauc Pabirže, satiksim gidu un 1 stundu dosimies ar kājām uz Karves alu un vēl dažiem apskates objektiem.
Tad brauksim uz Biržiem, kur ar kājām pa tiltu (1 km) šķērsosim ezeru, bet šoferis ar mašīnu gaidīs otrajā krastā. Būs iespējams apskatīt Biržus un papusdienot (apmēram 3Ls maksā pusdienas ēdnīcā).
Tālāk brauksim caur Vabalninkas, Kupišķis, Utena līdz Tauragnai, kur apmeklēsim bišu muzeju (6 liti). Nakšņosim Palušē mājiņās pa 3 cilvēkiem. Aptuvenā cena 5,7 Ls. Būs iespējams peldēties.
No rīta brauksim uz kalniem Ladakalnis un Ginučiai un tad uz Anykščiai, kur iepazīsimies ar vairākiem interesantiem objektiem. Pēc tam brauksim caur Paņevežu uz Rīgu. Atgriezīsimies Rīgā ap 18 00.
2, 2009, 22:54Maruta Kusiņa
maruta.kusina at inbox.lv
Answers and Comments ->
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Previous records

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------