Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Geography and Geology of Latvia


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [Next page>>] Records in this group: 68
Order: v
man ir projektu nedeelja un man vajadzeetu zinaat Kāpēc taupa dabas resursu jau tagad paldies =)
14, 2006, 14:36MaNs)
* Answers and Comments ->

tāpēc, ka ir atjaunojamie un neatjaunojamie dabas resursi. neatjaunojamie ir
jātaupa, atjaunojamie ir jāatjauno. piemēri: atjaunojamie - koksne,
neatjaunojamie - nafta, ogles
14, 2006, 20:31Ģederts
Sveiki!
Vai ir iespējams kaut kur atrast Inčukalna gāzes krātuves aptuveno pazemes karti ar teritoriju kurā šajās nogulsnēs uzkrāj gāzi? Zinu ka tā ir apm. 20km2, bet karti nevaru atrast.
12, 2006, 3:12MB4U
* Answers and Comments ->

Karte diez vai būs vienkāršiem mirstīgiem pieejama. Varu piedāvāt dažus faktus:

„Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodota ekspluatācijā 1968. gada 9. augustā. Kopējā ietilpība 4,400 miljardi m³ dabasgāzes, t.sk., 2,145 miljardi m³ bufergāzes un 2,255 miljardi m³ aktīvās gāzes. Platība 23,2 km². Atrodas Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un Inčukalna pagastos apmēram 700 m dziļumā. Pēc juridiskais statusa tā ir a/s «Latvijas Gāze» Ekspluatācijas un tehniskā departamenta struktūrvienība.”

(Izvilkums no http://www.lg.lv/pub/default.php?lapa=1&oid=72 ).

14, 2006, 10:18Zirneklītis
luudzu pasakiet man wisas salas Daugavā...???
11, 2006, 14:15edzeniite
* Answers and Comments ->

Pilnīgi visas, vai tikai tās, kas Latvijs teritorijā? Un vai tiešām pilnīgi visas, vai tikai lielākās?
12, 2006, 15:04Zirneklītis

man vajadzeetu atteelus un aprakstus kaa zied kljavas, ozoli, beerzi!!!luudzu paliidziet...man vajag ljoti steidzami....
19, 2006, 19:37driska
Cik tālu no jūras krasta sastopamas kāpas?
4, 2005, 15:09Pēteris
* Answers and Comments ->

Tālu. Tā saucamās iekšzemes (kontinentlās) kāpas sastopamas pat Daugavpils apkārtnē. Augstas kāpu grēdas un pauguri paceļas ap Taurklani, Streņčiem, apvidū starp Pededzi un Balupi. Šīs kāpas ir veidojušās ļoti sen – galvenokārt leduslaikmeta beigu posmā sausa kontinentāla klimata apstākļos.
4, 2005, 16:00Zirneklītis
Kaadi ir geograafiskie atklaajumi Latvijaa?
9, 2005, 20:56Anna
* Answers and Comments ->

Kādu alu var atrast, kādu kriteni.
10, 2005, 22:21Zirneklītis

Ja ļoti ilgi meklē, tad var atrast kādu vēl neatklātu iezemiešu cilti, kas runā tikai Ņam-ņam valodā, katru teikumu beidzot ar b... ;)
10, 2005, 22:27Pēcis

Latvijas ģeoloģiskie pieminekļi
http://www.lu.lv/daba/Geologija/_Ievads.htm
12, 2005, 5:36Zirneklītis
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
30, 2005, 23:50Pēcis
* Answers and Comments ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

4, 2005, 16:47Zirneklītis
Cik dziļa ir Baltijas jūras dziļākā vieta? Kur tā atrodas?
29, 2005, 11:42Evija
* Answers and Comments ->


Jūras daļa platība, tilpums, lielākais vidējais
m² km³ dziļums, m dziļums, m
__________________________________________________________
Botnija līcis 115 638 6 381 293 55
Somu līcis 29 509 1 104 115 37
Rīgas līcis 18 558 412 56 22
Baltijas jūras
centrālā daļa 207 911 13 006 451 63
Dāņu jūra 10 660 138 54 13
Kategats 22 088 506 100 23
___________________________________________________________
Kopā 404 364 21 547 451 53

Avots: The Baltic Marine Environment 1999–2002, Baltic Sea Environment Proceedings No. 87, Helsinki Commission, Baltic Marine Environment Protection Commission, 2003
29, 2005, 16:16Zirneklītis

te nekas nenotiek tur nav rakstiits kur tas ir
13, 2007, 21:17es
Bet vai mūsdienās upes pārvietojas?
28, 2005, 17:42Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pārvietojas gan. To sauc par krastu izskalošanu. To, kā upe maina savu izskatu, nosaka atšķirīgo iežu izskalojamība, ūdens daudzums, hidroloģiskai režīms, kritums, zemes garozas kustība un cilvēku darbība. Upe var iegrauzties gan dziļumā, gan uz sāniem. Ir upes, kuras gadiem nemaina savu gultni. Toties, piemēram, Gaujā vietumis ir novērota krastu erozija līdz 4 m gadā. To, kā pārvietojusies upe, liecina dažādās vecupes.

Sīkāk par to var palasīties enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 253. lappusē.

28, 2005, 17:50Zirneklītis
Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Latvijā bija pirms ledus laikmeta?
28, 2005, 17:16Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Citāts no enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 249. lappuses:

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

28, 2005, 17:28Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [Next page>>] Records in this group: 68
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------