Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Physics, Mathematics, Chemistry


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] 9 Records in this group: 81
Order: v
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
21, 2006, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
21, 2006, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
21, 2006, 18:43Zirneklītis
Reklāmu veidotāji manāmi nav draugos ar ķīmiju un svešvārdiem. LNT raidītajās reklāmās tiek apgalvots, ka mazgajot Calgonīts pasargā stikla glāzes no korozijas. Interesanti gan, kāda suslā tās glāzes tiek mazgātas, ka stikls korodē?

Uzziņai – korozija ir vielas sabrukšana apkākrtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā. Man liekas, pat karaļūdens nespēj reaģēt ar silicija oksīdu.

16, 2006, 20:01Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Nu, precīzi neatceros, bet bērnībā dzīvoju Narvas ielas stikla fabrikas tuvumā.
Mūsu logi vienmēr bija tādi ar pienainu apsarmi no ārpuses. Pieaugušie teica -
kautkādas gāzes no rūpnīcas padara to stiklu tādu. Sadzīvē arī glāzes pēc
nerūpīgas mazgāšanas "cietā" ūdenī kļūst blāvas, tātad, kautkas krājas uz
virsmas. Jautājums tikai, vai notiek ķīmiska vai tīri fizikāla iedarbība...
17, 2006, 9:44Ģederts

Nerūpīgas mazgāšanas, skalošanas, nenoslaucīšanas rezultātā uz glāzēm uzkrājas dažādi sāļi un citi labumi, kas nu ūdenī ir. Bet tā nu nekādā ziņā nav korozija. Glāze taču neizšķīst, ja nu vienīgi saplīst :( , bet tā arī nav korozija.

Bet, ja tā padomā, tādi „pienaini” logu stikli ir šur tur sastapti. Stikla izstrādājumus mēdz arī kodināt. LU smukās glāzes jau ar' tā ir izveidotas. Tā gan ir korozija. Vienīgā skābe, kas spēj šķīdināt stiklu un smiltis ir florūdeņražskābe (florūdeņradis, H2F2), bet ļoti apšaubu, ka tā ir sastopama krāna ūdenī.

18, 2006, 16:40Zirneklītis
Kas ir zaļais stars???(fizikā)
Jau iepriekš paldies par atbildi:)
28, 2006, 22:32Inese
* Answers and Comments ->

Izskaidrot zaļo staru var ar fizikas, precīzāk, optikas zināšanām, bet pati parādība ar tādu romantisku pieskaņu. Zaļo staru var novērot reti un jāskatās uzmanīgi. Zaļais stars veidojas saulei rietot un redzams tad, kad pati saule jau ir aiz apvāršņa, tik, pateicoties gaismas laušanai atmosfērā, saules „zaļā daļa” vēl nav „norietējusi”. Tagad mukšu, kamēr fiziķi par šādu skaidrojumu nav vēl mani iekaustījuši =)
31, 2006, 10:02Zirneklītis

C.09 What is the Green Flash (or Green Ray)?
--------------------------------------------------------------------------------
Geoffrey A. Landis <geoffrey.landis@lerc.nasa.gov >
When the sun sets, sometimes the last bit of light from the disk itself
is an emerald green. The same is true of the first bit of light from
the rising sun. This phenomenon is known as the "green flash" or "green
ray." It is not an optical illusion.
The green flash is common and will be visible any time the sun is
rises or sets on a *clear*, *unobstructed*, and *low* horizon. From
our observatory at Mt. Hopkins, I (SW) see the sunset green flash
probably 90% of the evenings that have no visible clouds on the
western horizon. It typically lasts one or two seconds (by estimate,
not stopwatch) but on rare occasions much longer (5 seconds??). I've
seen the dawn green flash only once, but a) I'm seldom outside
looking, b) the topography is much less favorable, and c) it takes
luck to be looking in exactly the right place. If you'd like to see
the green flash, the higher you can go, the better (see below).
The explanation for the green flash involves refraction, scattering,
and absorption. First, the most important of these processes,
refraction: light is bent in the atmosphere with the net effect that
the visible image of the sun at the horizon appears roughly a solar
diameter *above* the geometric position of the sun. This refraction
is mildly wavelength dependent with blue light being refracted the
most. Thus if refraction were the only effect, the red image of the
sun would be lowest in the sky, followed by yellow, green, and blue
highest. If I've understood the refraction table properly, the
difference between red and blue (at the horizon) is about 1/40 of a
solar diameter.
Now scattering: the blue light is Rayleigh scattered away (not Compton
or Thomson scattering).
Now absorption: air has a very weak absorption band in the yellow.
When the sun is overhead, this absorption hardly matters, but near the
horizon, the light travels through something like 38 "air masses," so
even a weak absorption becomes significant.
The explanation for the green flash is thus, 1) refraction separates
the solar images by color; 2) at just the right instant, the red image
has set, 3) the yellow image is absorbed; and 4) the blue image is
scattered away. We are left with the upper limb of the green image.
Because the green flash is primarily a refraction effect, it lasts
longer and is easier to see from a mountain top than from sea level.
The amount of refraction is proportional to the path length through
the atmosphere times the density gradient (in a linear approximation
for the atmosphere's index of refraction). This product will scale
like 1+(h/a)^(0.5), where h is your height and a the scale height of
the atmosphere. The density scale height averaged over the bottom
10 km of the atmosphere is about 9.2 km, so for a 2 km mountain the
increase in refraction is about a factor 1.5; a 3 km mountain gives
1.6 and a 4.2 km mountain (e.g., Mauna Kea) gives 1.7.
More details can be found in _The Green Flash and Other Low Sun
Phenomena_, by D. J. K. O'Connell and the classic _Light and Color in
the Open Air_. A refraction table appears in _Astrophysical
Quantities_, by C. W. Allen. There's also an on-line resource at
<URL:http://mintaka.sdsu.edu/GF >.
20, 2007, 2:16zaarciniex
atvainojiet par anglju val.
Kas ir optiskā parādība, kā tā veidojās?(fizikā)
28, 2006, 22:30Inese
* Answers and Comments ->

Īsti nesapratu jautājumu. Optiskās parādības ir parādības, kas ir saistītas ar redzēšanu. To taču ir tik daudz, piemēram, varavīksne, salauzītā karotīte ūdens glāzē utt. Latviešu valodā ir laba grāmata: Valdis Rēvalds Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā. (384. lpp).
31, 2006, 9:46Zirneklītis.

Varetu pateikt kur internetā var atras O ...
9, 2008, 20:30Martins
Continue here -» ...
Kas ir dispersija?Kur to pielieto?
P.S.Gaidīšu atbildes uz e-pasta adresi...
22, 2006, 13:19Inese
* Answers and Comments ->

dispersija [lat. dispersio izkliede]

Vārda nozīme ir atkarīga no tā, par kādu tematu runā.

Fizikā ar to saprot caurspīdīgas vides gaismas laušanas koeficienta atkarību no gaismas viļņa garuma. Krāsainie saules zaķīši no dažādām stikla prizmām ir šādas dispersijas darbības piemērs.

Ķīmijā šo vārdo lieto latviešu vārdu „izkliede” un „izkliedēšanās” vietā.

Bioloģijā ar šo vārdu saprot atsevišķu būtņu sadalījumu teritorijas, kurā sastopamas šīs būtnes, robežās (populācijas ģeogrāfiskajās robežās).

Lauksaimniecībā ar to saprot noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītāju ganāmpulkā.

Matemātikā dispersija ir gadījumlieluma x novirzes mērs no tā vidējās vērtības Δx, ja mērījumu skaits ir n:
s² = (Σ(x - Δx)²) / (n - 1).

22, 2006, 14:42Zirneklītis
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
21, 2006, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
22, 2006, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
22, 2006, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
See also:
Another message ( 22, 2006, 13:19)
22, 2006, 15:03Z.
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
30, 2005, 23:50Pēcis
* Answers and Comments ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

4, 2005, 16:47Zirneklītis
Viss ir labs

Pievienot kaut ko par Slāpekli un attsūtiet ludzu man

20, 2004, 14:39dzin-dzin
Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] 9 Records in this group: 81
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------