Guest Book

es nevaru nekur atrast ziņas par ziemeļbriežiem !!!
latviešu valodā.... lai buutu uzrakstīts kur dzīvo, vairojās, viņa ienaidnieki un ko viņš ēd !!
liels paldies!

Erinaceus europaeus ir parastais jeb Eiropas ezis. Kas ir Erinaceus? Dzimta, apakšdzimta, klase vai suga?

Sugas nosaukums ir vismaz 2 vārdus garš. Pirmais ir ģints nosaukums, otrais -
konkrētās sugas nosaukums. Tātad, Erinaceus ir ģints... Latviešu
nosaukumi jau parasti līdzīgi veidojas.

Ak jā... Reizēm, ja tā ir dzimtas reprezentatīvā ģints, tad ģints nosaukums ir
vienāds ar dzimtas nosaukumu, tikai ar citu galotni.

Latviešu valodā nav ne parastā, ne Eiropas eža. Erinaceus europeus ir brūnkrūtainais ezis, kurš ir visnotaļ reti sastopams. Parasti var sastapt baltkrūtaino ezi (Erinaceus concolor).

Kā jau Ģederts teica, Erinaceus ir ežu ģints, kas pieder ežu dzimtai (Erinaceidae), kas, savukārt, pieder kukaiņēdāju kārtai (Insectivora) – turpat kur ciršļu dzimta (Soricidae) un kurmju dzimta (Talpidae).

Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku?

Par 2006. gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere (Pteromys volans)

sakiet kur ziema dzivnieki atrod baribu?

Ne visi to atrod , ne visiem tā jāatrod (daži mēdz ziemu vienkārši nogulēt), daži kļūst paši par barību citiem.

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” – smilšu krupis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieka – 2007” gods ticis smilšu krupim (Bufo calamita). Šis unikālais abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras. Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas.

Augumā smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Gada dzīvniekam veltīti pasākumi Latvijas Dabas muzejā notiks visu 2007. gadu un jau janvārī ikviens muzeja apmeklētājs zooloģijas ekspozīcijā speciālā stendā varēs uzzināt papildus informāciju par smilšu krupi.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

Smilšu krupi var aplūkot šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Bufo_calamita&k=Abinieki/&M=1

Entomologu biedrība par 2007. gada kukaini izvēlējusies zemesvēzi (Gryllotalpa gryllotalpa).

Par gada gliemezi Latvijas Malakologu biedrība ievēlēja ķiploku gludspolīti (Oxychilus alliarius).

Par gada gliemezi Latvijas Ornitoloģijas biedrība ievēlējusies melno dzilnu (Dryocopus martius).

Vairāk par šiem dzīvniekiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

Sameklējiet un atsūtiet kautko par Lietuvas nacionāliem augiem un dzīvniekiem! ***
luC!
jau iepriekšliela pateicība! :* :*
e-pasts nikola27@inbox.lv

Lietuvieši nacionālais putns ir baltais stārķis (Ciconia ciconia). 25. martā tiekot svinēta stārķu diena. Vēl īpaši starp putniem tiek izcelta dzeguze un balodis.

Par nacionālo zvēra esamību man liela pārliecība nav, bet kā īpašie dzīvnieki būtu jāmin vilks un lācis, varbūt arī alnis.

Nacionālais augs ir rūta (Ruta graveolens). Kā īpašie augi būtu jāmin ozols, bērzs, liepa un egle. Bērzam un liepai ir pašiem savi mēneši (birželio menesis – jūnijs un liepos menesis – jūlijs).

Vēl kā Lietuviešiem nozīmīgu zvēru jāmin tauru.

Atsutiet ludzu kautko par italijas dzivniekiem ludzu!

Sveicināti! man projekta darbam ir jāatrod- ko satur čūsku, skorpionu, malārijas odu un raju inndes. es atradu pa pašiem dzīvniekiem bet indes saturu neatradu. Būšu ļoti pateicīga ja varēsiet palīdzēt! paldies!!!!

Pirmo reizi dzirdu, ka malārijods (Anopheles sp.) ir indīgs.

Ka sauc starki savadak??Kur atrast atbildi??

Līvi reiz dziedāja:

Nešaujiet mājas pievārtē putnus!
Svēteli, svēteli nešaujiet!
Zaļa un spirgta zem svēteļa spārna
Augu vasaru zeme zied.
ooooo....... zeme zied!

Skatieties redziet, cik plaši un brīvi,
Svētelis debesīs riņķo un slīd.
Veroties viņā ticēt mums gribas,
Nebūs vairs kara ne šodien, ne rīt.

Pirmais, kas krāsmatās atpakaļ pārlido,
Vecajā ritenī ligzdu sāk.
Klabinot klabekli, gaida, kad ļaudis
Mājup no kara un svešatnes nāks.
ooooo........ mājup nāks!

Stārķēni ligzdā plivina spārnus,
Aiziet bērni no pavarda guns.
Stāv jumta korē droši un cēli
Miera un mūžības svētais putns.

Nešaujiet mājas pievārtē putnus!
Svēteli, svēteli nešaujiet!
Zemes lodi paņemiet plaukstā,
Zem svēteļa spārna to palieciet!

ooooo...... palieciet!
ooooo...... palieciet!